2013. gada 12. februāris

Last Night I had the Strangest Dream – Donovan

Every picture tells a story

Šonakt es redzēju visdīvaināko sapni mūžā. Es ciemojos pie Roda Stjuarta, bet šamais nebija sastopams, jo bija izaicinājis Šumaheru uz sacensību – kurš labāk spēlē futeni un brauc F1. Spēli es nokavēju, bet daudz par to nepārdzīvoju, jo tā beidzās ar bezvārtu neizšķirtu. Toties tagad divas formulas nesas pa riņķi, un šeit, saprotams, Šumaheram nekādu cerību nava – Mansels iekabina viņam eleganti un ar stilu. Stjuarts vai Mansels? Ā, Stjuarts, laikam, jo mums tūlīt pēc mačošanās ir viņa koncis.

Nu nonākam pie šā mājās, bet Rods atkal kaut kur ir izskrējis. Vien atstājis zīmīti, ka drīz būs atpakaļ, un lai mēs iedzeram kādu aliņu pa to laiku. Vispār tās jau nav viņa mājās, bet kempingam līdzīga vieta pie estrādes, kur viņš domā uzstāties. Draugu viņam nemaņā daudz, visi iedzer pa aliņam, pļāpā. Piebrauc kāda mašīna, visi domā, ka tas būs Rods, bet no tās izraušas Dilans un Makartnijs – viņi braukuši garām, un arī grib paklausīties, kā Rods dzied un drusku atpūsties.

Viss notiek kaut kā pats par sevi un forši. Spīd saule, cilvēki ir laimīgi un relaksēti. Mēs visi pļāpājam un daudz nebēdājam, ka Rods kavējas. Arī Šumahers ir piebiedrojies. Mihaelam absolūti nav žēl zaudējuma rīta gonkā – tik traki braukt viņš vienkārši nespējot, slavenais čempions smiedamies saka, bet par labu futeni var arī iedzert. Tikām Miks ar Kītu ir uzlīduši uz improvizētās skatuvītes un spēlē. Lūk, arī Roda sarkanais Ferrari ir klāt. Viņš sasveicinās ar Polu un Bobu, bet es pamostos. Kā vienmēr - visnepiemērotākajā brīdī.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru