2013. gada 5. novembris

Action - Sweet

Everybody needs satisfaction guaranties 

Bez Varavīksnes Latvijas TV bija vēl viens konkurējošs raidījums par mūziku - Videoritmi. Īsts konkurents Ermanbrikam gan viņi nebija. Lai arī cik infantila (ar nodomu vai bez) Ermanbrika muldēšana TV nebūtu, tie tomēr bija komentāri par mūziku, ko izteica profesionāls žurnālists. Videoritmos tā nebija, lai arī sākās tie visai daudzsološi - raidījuma galviņā bija iemontēts Sweet monumentālā gabala Fox on the run pirmās notis. Kad tas aprāvās pašā interesantākajā vietā, kur bija jāatskan solista balsij, es allaž jutos vīlies.

Mana iepazīšanās ar Sweet sākās ļoti tradicionāli. Olafs bija sadabūjis dzīvu disku - Desolation Boleward, bet es - 2 rbļ., un steidzos pie drauga ierakstīt tajā laikā tik slaveno grupu. Man patika, lai arī jutos nedaudz vīlies - pie kādiem tur čomiem iepriekš biju dzirdējis Fanny Adams, kas likās foršāks. Ar visu to tur bija pietiekoši daudz simpātisku lietu - The Sixteens, piemēram. Tajā laikā, ja gribēji, lai ballīte panesās pa visu rubli, bija nepieciešams viens no diviem - vai nu CCR, vai Sweet. Es drīz pēc Desolation Boleward no kāda čoma ierakstīju sev Sweet zborņiku, kur grupa bija pārstāvēta visā krāšņumā. Sākas tas ar Fox on the run, tad sekoja Action, Ballroom Blitz un viss pārējais, kas nodrošina veiksmīgu ballītes sākumu. Ar šo izlasi man saistās atmiņas par vistrakākajām iedzeršanām manā mūžā. Atceros, ka savu 18 gadu jubileju biju nolēmis nosvinēt restorānā Sēnīte. Es kaut kā biju ticis pie naudas, un tagad tā bija mudīgi jānodzer. Bez aicinātajiem draugiem vakara gaitā pieslēdzas vēl bars man nepazīstamu cilvēku, kurus it kā pazina daži no manu viesu paziņām. Tajā skaitā pāris dāmu, par kurām nebija iespējams saprast, vai tās bija ielenes vai vienkārši ļoti dumas meitenes. Lai kā arī tas nebūtu, bet nakts vidū mēs kuplā skaitā iegāzāmies pie manis Kmarkša ielas dzīvoklī bruņoti ar pulka pudelēm ugunsūdens, kas bija iegādāts pie Dzirnavnieka. Uzliku Sweet un baļļuks panesās ar jaunu sparu. Kāds man pirms un pēc tam nepazīstams personāžs ar iesauku Ašais, šeikojot pie Action, pamanījās iegāzties logā, un to izsist. Brīnos uz ko skatījās likumu un kārtību sargājošās iestādes, jo neviens nepūlējās pārtraukt mūsu ālēšanos.

Tad Sweet galīgi pazuda man no uzmanības loka līdz es, paliekot vecs, savācu visas savu bērnu dienu fotkas, tajā skaitā Sweet. Ko lai saka? Pirmajā vietā neapšaubami tagad ir izvirzījies Ballroom Blitz. Bez tā es pat nespēju iedomāties izlasīti Baigā Skrobe. Tikpat labi varu klausīties vēl vienu otru - tos pašus Action, Fox, Blockbuster, Sixteens kā arī vienu otru mazāk zināmu - Medusa, piemēram. Pēdējā laikā cilvēki ģīmjgrāmatā zākā Sweet. Domāju, ka veltīgi. Jā, tas bija Čaina un Čepmena komercprojekts, bet viņi tomēr spēja paveikt ko vairāk par viduslīmeni. Viņiem bija savs sounds, un viņi spēja sasniegt to, kas 70-tajos bija obligāta, bet mūsdienās reti sastopama lieta - grupa ir atpazīstama pēc manieres, nezinot, kas spēlē. Ja kas, man patīk Sweet!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru