2014. gada 30. janvāris

Dream On – Nazareth

Dream on
Though it's hard to tell
Though you're foolin' yourself
Dream on

Negribas iet uz nākamo lekciju. Nolemju drusku pasačkot, un uzbraukt uz jumta, lai paskatītos uz Rīgu no augšas. Iekāpju liftā un izvēlos augšējo – 21. stāvu. Kāda gados jaunāka pasniedzēja ar izteiksmīgām formām brauc uz desmito. Vispār atrašanās tik šaurā telpā divatā ar svešu sievieti raisa cilvēkā kaut kādas īpatnējas sajūtas. Liekas sāku saprast Hustler hardcore ķinīšu taisītāju domu gaitu. Tomēr meitene drīz izkāpj, bet es ceļos arvien augstāk, vērodams Rīgas „pastkartītes” panorāmu. Jā, skats šeit ir kā no Radisson augšējā stāva. Ak, Dievs, cik Rīga tomēr ir skaista! No šejienes labāk varu apskatīt Andrejostas Vārtus – tie izskatās pasakaini, un es brīnos, kā es agrāk tos neesmu ievērojis.

Es nekad neesmu braucis līdz pašai augšai – interesanti, kā tur ir viss iekārtots. Lifta kabīne izbrauc virs jumta, un uz brīdi es esmu neizpratnē, kas sekos, jo izkāpt te nav iespējams. Tad kabīne no sākuma lēnām, bet tad arvien straujāk sāk virzīties sāņus, līdz ar slaidu loku virzoties apkārt ēkai, laižamies atkal lejā. Skatienam atklājas smalkie, zilām lagūnām līdzīgie peldbaseini, zem palmām sēdošie cilvēki – brauciens ir vienkārši pasakains. Tikai ir nedaudz bailīgi, cik ātri mēs tuvojamies stikla durvīm, kas ved uz restorānu. Tomēr pēdējā brīdī tās atdarās, un es ar plecu tikai aizķeru statni, ar ēdienkartēm, ko kāds izklaidīgs oberis acīmredzot ir atstājis ceļā.

Domāju, ka tūlīt stāsimies, bet vēl mūs neparastā ātrumā iznes cauri ēdamzālei, foajē un es atgūstos tikai ar rokām, sabremzēdamies pret recepcijas leti. Dežūrējošā meitene aš salecās. „Atvainojiet!” – es saku – „Man tikai gribējās uzmest skatu pilsētai no augšas.”

Es jau sen esmu atmetis paradumu pierakstīt sapnī redzēto, bet, ja nu viss tieši tik akurāti parādās pirms pašas pamošanās, lai arī paliek. Vispār man šausmīgi patīk sapņot, jo parasti notiek kas ārkārtīgi interesants, pat satraucošs. Tas ir, nevis tajā nozīmē, ka risinās kaut kādi dramatiski notikumi, bet pasaule liekās tik savāda un neizprotama. Es mēģinu atminēt, kas ir par iemeslu tam, ka jebkura lieta un situācija var pārvērsties pavisam citā – pat visvienkāršākās lietas var palikt tik neizprotamas! Protams, dažkārt sapņi ir arī ļoti reālistiski – vairākas reizes man ir licies, ka skatos pilnmetrāžas filmu – tikai es īsti nesaprotu, vai es esmu šeit tikai kā skatītājs, vai arī ņemu kādu darbību notikumos. Īsāk sakot, šeit iespējams ir itin viss. Tāpēc – sapņojiet tālāk!


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru