2014. gada 31. marts

Don't Worry, Be Happy – Bobby McFerrin

Like good little children
Don't worry, be happy

Cilvēki mēdz uztraukties par niekiem. Piemēram, reiz zīmēšanas stundā skolotāja mums prasīja, kādi lieli svētki tuvojas. „Lieldienas”, lepni paziņoja Pēteris. „Kosmonautikas diena, tu, tumsoņa tāds!”, burtiski iespiedzās učene. Tajā laikā mēs gājām otrajā vai trešajā klasītē, un pat sabijāmies no tik vētrainas izglītības darbinieces reakcijas. 

Jā, cita starpā, to skolotāju sauca Kluka. Vēlāk, būdams izklaidīgs, es piemirsu viņas vārdu, un dienasgrāmatā ierakstīju – skolotāja Klukste. Nu, kāds burts tur uz priekšu vai atpakaļ, manuprāt, nevar  spēlēt nekādu lielo lomu. Izrādījās, ka var gan – Klukste, fui!, Kluka iekaisa ne mazāk kā par Kosmonautikas dienu.

Trakāk par šo uzbudinājās tikai kāda Kusiņa, kas notika jau labu laiku vēlāk. Es toreiz strādāju Daiļradē par kompjūteršķiku. Es viņu biju nosaucis par Kūsiņu. Patiesībā nevis nosaucu, bet ieviesu algu sarakstā viņas vārdu šādā modē. Tajā laikā es savā jaunības maksimālismā gribēju tikt vaļā no krievu valodas algu sarakstos – man bija tā nelaime automatizēt uzņēmuma grāmatvedību. Nu, krieviski, zināms, neviens neraizējās par garumzīmēm, bet latviskojot cilvēku vārdus, man reizēm nācās pielietot savas spriešanas spējas vai pat intuīciju, konvertējot darbinieku uzvārdus uz latviešu valodu. Ar Kalniņiem vai Bērziņiem es nekad nekļūdījos, bet, ja priekšā nāk tāda filoloģiska mīkla kā Kūsiņa, tad cilvēks viegli var nošaut greizi. Jā, tā trakā bāba taču uzskrēja pie manis augšā un gānijās krietnu pusstundu. Un tas viss vienas nieka garumzīmes dēļ!

Tas nu tā – nejauši ievēroju, ka tuvojas Kosmonautikas diena, kad Gagarinu uzšāva gaisā.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru