2014. gada 10. augusts

Because – The Beatles

Because the world is round it turns me on
Because the world is round

Bītli ir mūzika, pie kuras man arvien gribas atgriezties. Pirmā saskaršanā ar viņiem man bija Seržants Pepers, bet pirmā atgriešanās – Abbey Road trīs vai četrus gadus vēlāk. Pa vidu fabus klausījos salīdzinoši maz, jo bija tik daudz jaunu komandu, albumu un dziesmu jādzird, ka teju širmis gāja ciet. Bītli tad man bija tikai vieni starp daudziem, un turklāt jaunus albumus viņi vairs neierakstīja – tātad bija nolemti aizmirstībai. Tomēr vienu vasaru sanāca tā, ka leģendārais četrinieks atgriezās mana personīgā topa virsotnē. Tā bija vasara, kad biju tikko pabeidzis skolu, un gatavojos iestājpārbaudījumiem RPI. Jāatzīstas, ka tobrīd es savu zināšanu, t.i., nezināšanas līmeņa dēļ biju manāmi satrūcies. Lai arī vidusskolas nobeiguma eksāmenos man bija vairāk teicamu atzīmju kā jelkādu citu, tomēr tik stulbs es nebiju, lai nesaprastu, ka tas, kas ir zelts 7. skolā, var izrādīties sūda vērtībā kur citur.

Tā nu es sēdēju Lielvārdes mājas mazajā istabiņā, klusumā un mierā pie savām grāmatām. Bija pasakaini skaista vasara, un es bieži matemātikas zubrīšanas vietā truli blenzu ārā pa logu, un prātoju par dzīves jēgu – kāpēc vispābā mēs te tā kūņojamies. Bet fonā skanēja Because kā atbilde uz visiem jautājumiem, un es, vairs nespēdams ignorēt vasaru, kas burtiski zaigoja ārā aiz loga, devos peldēties.

Lielvārdē uz Daugavu es varu doties pa divi ceļiem, kas abi ir vienlīdz gari – aptuveni simts metru. Pirmo es izvēlējos, ja džumpīt gribēju lepnā vientulībā. Tomēr biežāk mans ceļš veda gar Olafa māju, kur, protams, bija jāapstājas, lai vai nu lai papļāpātu, vai arī dotos peldēties kopā. Dažkārt pēc tam panesās parastās izdarības, kurām ar mācībām nekāda tieša sakara nebija. Tomēr tā notika reti. Es, kā jau teicu, biju pārāk sabijies, lai vienkārši ignorētu iestājeksāmenus.

Nuja. Eksāmeni man likās grūti, un es dabūju knapus truļus katrā no tiem. No sākuma jutos izmisis, jo man likās, ka neizturēšu konkursu. Daudziem maniem konkurentiem atestāta vidējā atzīme bija tuvu pieciniekam – viņi bija beiguši vidusskolu ar godalgām, kamēr mani trijnieki liecināja par visai nabadzīgām zināšanām. Tomēr man par lielu izbrīnu katrā eksāmenā atsijājās gandrīz puse kandidātu – divnieku birums bija tiešām iespaidīgs, un galu galā mēs palikām vien 4 pretendenti uz 25 vietām. Tagad es atkal sabijos, ka mūsu grupu vispār nesaformēs – man likās šausmīgi muļķīgi šādā veidā palikt ārpus borta. Tomēr viss beidzās labi – mūs četrus pārcēla uz Automatizēto Vadību Sistēmu grupu, kas patiesībā bija labākais variants man. Pielietojamai Matemātikai es biju maķenīt par stulbu, bet priekš specialitātes Elektroniskās Skaitļojamās Mašīnas par nemākulīgu – tur, iespējams, kādreiz būtu jāprot arī salodēt divi vadu gali – nepietiktu ar to, ka ar lodāmuru tāpat vien pavirši nobrauktu pa visām mikrenēm.

Īsāk sakot, tobrīd es biju laimīgākais cilvēks pasaulē, un liekas, ka tagad bītlus varētu klausīties ilgi, klausīties daudz, bet tā vietā es gluži negaidīti pārslēdzos uz citu grupu – uz Pink Floyd. Es jau agrāk esmu stāstījis, kā es šo grupu biju sev atklājis – piedzīvojums ar Shine On saunā – un arī to, kā es to biju paradis baudīt – vienatnē sūcot senču konjaku un reibinoties cigarešu dūmos. Viņi bija man kā vesels apvērsums, kā rezultātā es kļuvu vēl noslēgtāks un uz savu iekšējo pasauli orientēts, ja vien tas vispār bija iespējams. Nav jau arī nekāds brīnums – šajā pasaulē man mita Pink Floyd. Tomēr es nevēlējos nošķirties no visa un visiem, un nolēmu, ka centīšos sadraudzēties ar saviem jaunajiem grupas biedriem, jo nevēlējos atkal ieņemt to izlecēja un īpatņa statusu, kāds tas man bija gan pamatskolā, gan vidusskolā.

Situācija priekš socializēšanās visumā bija labvēlīga – mēs tikām nosūtīti uz kolchozu mēnesi ilgā ražas novākšanas talkā, kur iespēju un, galvenais, iemeslu komunicēt netrūka. Jau braucot uz Ainažiem, kas bija mūsu darba nometnes vieta, visus apšalca ziņa The King is dead. Elviss bija miris. Es melotu, ja teiktu, ka es būtu bijis baigais Preslija fans. Es tajā laikā neko daudz nešķiroju Elvisa rokenrolus no Bila Heilija, Karla Perkinsa vai kādiem tur citiem. Man vienkārši patika veldzēties vecajos, sulīgajos gabalos, pie kuriem man tā patikās šeikot (tvistot?). Elvisa mīlas dziesmas gan man pārāk negāja pie sirds – tās likās pārāk gaudenas. Toties Jailhouse Rock-am es biju gatavs gandrīz vai katru mīļu brīdi. Jā, tad es beidzot atskārtu, ka mūzikā ir pagājis vesels laikmets. Mēs bijām izauguši.

Lai Rietumos pēdējo reizi varētu pārdot tā pulkāk Elvisa ierakstu, vidēji divreiz stundā Radio Luxembourg atskaņoja skumju dziesmiņu pod EļvisI Remember Elvis Presley. Tā bija tik šļaugana, ka mēs, neskatoties uz tās traģisko background, ķēmojoties dziedājām līdzi, dažādi kariķējot to. Tagad neviens, saprotams, to vairs pat neatceras, bet mums tā bija gandrīz kā mēneša dziesma.

Jā, bet kurss mums, pretēji katrai loģikai, bija savācies neparasti sabalansēts – 12 meiteņu un 12 puišu; puse laucinieku un puse pilsētnieku. Tā kā mēs visi bijām laimīgajā vecumā tā ap 18 gadi, tad, protams, radās vēlme rīkot ballītes, dejot un visādi tamlīdzīgi izdarīties. Reizi divās nedēļās notika deju vakari kolchoza klubā, kur gan mūs brīdināja neierasties, jo „gorjačije estonskije parņi” noteikti mūs piekaušot. Nekas tāds nenotika, bet tā kā pieprasījums pēc dejām pārsniedza piedāvājumu, tad mēs gudrojām, ko vēl tādu šajā frontē varētu pasākt. Mums izdevās sapazīties ar pāris vietējiem čaļiem, kas ciemojās pie mums, lai kopā spēlētu ģitāras un dziedātu. Manuprāt, no viņiem (vai arī ar viņu palīdzību) mēs ieguvām savā rīcībā radioaparātu Rigonda un vēl pārīti skaņuplašu. Viena no tām bija Ding a dong – Teach in, bet otra – dažādu populāru gabalu apkopojums, no kuriem zināmākais bija Terija Džeksa Seasons in the Sun. Par to populārāks bija tikai kāds nezināma izpildītāja Oh, Darling, kuru man tā arī nav izdevies vairs samedīt. Tur bija aptuveni šādi vārdi – love is like a symphony, sweet to sing together, bet piedziedājumā frāze Oh, Darling tika atkārtota reizes divdesmit no vietas.

Centāmies šīs plates pārāk bieži neklausīties – lai nesanāktu vairāk kā desmit reižu dienā. Tomēr bez mūzikas nepadejosi, radio nekā prātīga nebija, un nācās spēlēt to, kas ira. Beigās mēs zinājām katru vārdu, nopūtu vai sprakšķi tajos diskos no galvas. Patiesības labad jāatzīstas, ka mūs vairāk interesēja meitenes kā mūzika, kas arī bija saprotami.

Nekas baigs vai paliekošs – ar maziem izņēmumiem – kursa mīlestības frontē pa šo mēnesi tā arī neizveidojās. Tomēr dzīve bija ievirzījusies tādās sliedēs, ka mūzika vairs mums nebija pārāk svarīga lieta – meitenes to vienkārši izkonkurēja. Šajā sakarā vēlāk panesās visādi Boney M un tml. lietas. Es jautāju saviem jaunajiem draugiem, ko viņi klausās. Agris, kurš arī pa druskai spēlēja ģitāru, un tā bija iemantojis manu cieņu, teica, ka viņam patīk kāda komanda, kuru sauc par Smokie. Tādus nebiju dzirdējis, bet atminējos, ka es reiz no Radio Luxembourg biju ierakstījis vienu viņu dziesmiņu ar nosaukumu Don't play your Rock 'n' Roll to me. Toreiz es gribēju pārliecināties, kāda ir kvalitāte šāda veida ierakstiem. Šis gabals man dikti patika, un es vēlāk ierakstīju vairāk Smokie šedevru. Diemžēl nekāda lielā kaifa nesajutu. Vien meitenes jūsmoja, cik eleganti šās grupas puišiem ir safēnoti mati – viņus dažkārt rādīja pa TV.

Tomēr biežāk es savus kursa biedrus iepazīstināju ar savu mūziku nekā viņi mani. Lielākajai daļai dikti patika Nazareth. Īpaši kāds salkans gabals ar nosaukumu Love Hurts. Tajā laikā gan tas kļūdaini tika godāts par Love Hearts. Nu, gabals no tā nemainījās. Viens mūsu čoms, vārdā Jānītis, kura galvenā vai, pareizāk sakot, visvieglāk saskatāmā īpašība bija centners dzīvsvara, atskanot šīs dziesmiņas pirmajām notīm krēslā, sāka ņurcīties un knosīties kā mans kaķis, kad tas grib, lai viņu paglauda. Protams, Jānīti neviens pa spalvai neglaudīja – viņa pričene, kas varēja konkurēt ar paša Makafertija apspalvojumu, plus bakenbārda à la Nodijs Holders savos labākajos gados, ne uz ko tādu nevilināja.

Man Nazareth patika Daņkas (Makafertija) balss dēļ – un patiesībā vēl joprojām patīk. Īpaši tādos gabalos kā Vigilante Man un Guilty. Es no tiem baldēju vēl šobaltdien, un dažkārt tie mani noved līdz neparasti idiotiskam dvēseles stāvoklim. Parasti gan tas viss saistās ar lielākas vai mazākas alkohola devas patēriņu, kas pats par sevi jau nekas pārāk gudrs nav.
tbc

  1. Delilah – Tom Jones
  2. Mrs. Robinson – S&G
  3. 16 tons - Tennessee Ernie Ford
  4. Down by the Riverside - ?
  5. Zilā – R.Pauls
  6. Varbūt – R.Pauls
  7. When I’m 64 – The Beatles
  8. Whole Lotta Love – Led Zeppelin
  9. It Came Down From the Sky – CCR
  10. Yellow River – Christy
  11. Chirpy Chirpy Cheep Cheep – The Middle of the Road
  12. Hear Me Calling – Slade
  13. Get Down & Get With It – Slade
  14. The House of the Rising Sun – Geordie
  15. Hippy Shake – Mud
  16. Woman is a Nigger of the World – John Lennon
  17. Changeling – The Doors
  18. Ballroom of Mars – T.Rex
  19. Action – Sweet
  20. Killer Queen – Queen
  21. Acapulco Goldie - Dr. Hook
  22. I do, I do, I do – ABBA
  23. Shanghaid in Shanghai – Nazareth
  24. Schools Out – Alice Cooper
  25. Billion Dollar Babies
  26. Foxy Lady – Jimmy Hendrix
  27. Epitah – King Crimson
  28. Hope You Like IT – Geordie
  29. Donna - Garry Glitter
  30. Vigilante Man – Nazareth
  31. She’s Gone – Black Sabbath
  32. Stargazer – Rainbow
  33. Shine On You Crazy Diamond – Pink Floyd
  34. Brain Damage – Pink Floyd
  35. July Morning – Uriah Heep
  36. Paranoid – Black Sabbath
  37. Because – The Beatles
  38. Satisfaction – The Rolling Stones
  39. Martian Landscape – UFO
  40. Hotel California – Eagles
  41. Uncle Albert – Paul McCartney
  42. You Ain't Seen Nothing Yet – BTO
  43. Let's Call It Quits – Slade
  44. Bohemian Rhapsody – Queen
  45. The March of the Black Queen – Queen
  46. Tonight – CCR
  47. Molina – CCR
  48. Devil Gate Drive – Suzi Quatro
  49. Crystal Ball – Styx
  50. March to the Internal City – Triumvirat
  51. I Remember Elvis Presley - Danny Mirror
  52. Ding a dong – Teach in
  53. Seasons in the Sun – Terry Jacks
  54. Belfast – Boney M
  55. In the Navy – Village People
  56. Don’t Kill it Cerol – Manfred Man’s Earth band
  57. Don’t Play Your Rock’n’Roll to Me – Smokie
  58. Sylvia’s Mother – Dr.Hook
  59. Watching the Weels – John Lennon
  60. Nobody Home – Pink Floyd
  61. Comfortably Numb – Pink Floyd
  62. Boat on the River – Styx
  63. I'm Gonna Crawl – Led Zeppelin
  64. Tea For One – Led Zeppelin
  65. Pictures of Home – Deep Purple
  66. Aqualang – Jethro Tull
  67. Owner Of A Lonely Heart – Yes
  68. Bell Bottom Blues – Eric Clapton
  69. Logical Song – Supertramp
  70. Sultans of Swing – Dire Straits
  71. Dzimtā valoda – Līvi
  72. Balāde par gulbi
  73. Arnold Layne – Pink Floyd
  74. See Emily PLay – Pink Floyd
  75. The Post War Dream – Pink Floyd
  76. Fugazi – Marrilion
  77. Millionaire – Dr. Hook
  78. Paint it Black – The Rolling Stones
  79. A Hard Day’s Night – The Beatles
  80. Black Dog – Led Zeppelin
  81. Wild World – Cat Stevens
  82. Graceland – Paul Simon
  83. I love you Porgy – George Gershwin
  84. So What – Miles Davis
  85. I Wish I Was in New Orleans – Tom Waits
  86. Fairy tale of new York - The Pogues
  87. Dzeguzes Balss – Menuets
  88. Es esmu bagāts – Pauls Butkēvičs
  89. Ziemā – Prāta Vētra
  90. Knockin’ on the Heaven’s Door – Bob Dylan
  91. Like a Rolling Stone – Bob Dylan
  92. Band on the Run – Paul McCartney
  93. Foma – DDT
  94. Pachka cigaret – Kino
  95. Pojezd v ogne – Akvarium
  96. Solid Air – John Martyn
  97. Now That I Know – Devendra Banhart
  98. Rhapsody in Blue – George Gerswin
  99. Tonight's the Night - Neil Young
  100. Requiem – Wolfgang Amadeus Mozart
P.S. Lāsma man palīdzēja sadzīt rokā plati, kuru mēs tur tā klausījāmies. Aizkustinoši.
http://www.tunnel.ru/view/post:3502240385


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru